Tuns
| Tuns | |
|---|---|
| timizar, awank ilan abaḍ, tagduda, pays méditerranéen | |
| Yamu ɣ | Tafriqt n ugafa, liste noire des paradis fiscaux |
| Asakud n ussrsl nɣ isllwi | 20 Mars 1956 |
| Tagrumma taytnit | Arabes |
| Archives conservées par | archives nationales de Tunisie |
| Nommé(e) en référence à | Tunis |
| Tutlayt tamaddut | Tutlayt Taɛṛabt |
| Hymne | Humat Al-Hima |
| Culture | culture de la Tunisie |
| Énoncé de la devise | حرية، كرامة، عدالة، نظام, Rhyddid, urddas, cyfiawnder, a threfn |
| Tamnẓawt | Tafriqt |
| Tamazirt | Tuns |
| Tamaẓunt | Tunis |
| Agmmaḍ akudan | UTC+01:00, Azmz n tuẓẓumt n uṛuppa, UTC+02:00, Afrique/Tunis |
| Baigné par | Ill Agrakal |
| Ismlan ijɣrafiyn | 34°0′0″N 10°0′0″E |
| Coordonnées du point le plus à l'est | 33°10′1″N 11°33′42″E |
| Coordonnées du point le plus au nord | 37°33′0″N 8°57′0″E |
| Coordonnées du point le plus au sud | 30°13′41″N 9°33′23″E |
| Coordonnées du point le plus à l'ouest | 33°47′54″N 7°31′32″E |
| Ida akkʷ yattuyn | djebel Chambi |
| Ida akkʷ izdrn | Chott el-Gharsa |
| Régime politique | république parlementaire, régime semi-présidentiel |
| Fonction occupée par le chef d'État | président de la République tunisienne |
| Ixf n uwank | Kaïs Saïed |
| Poste occupé par le chef de l'exécutif | chef du gouvernement tunisien |
| Chef ou cheffe de l'exécutif | Sarra Zaafrani |
| Tanbaḍt tamzzgart | gouvernement de la Tunisie |
| Assemblée délibérante | Assemblée des représentants du peuple |
| Lbank anammas | Banque centrale de Tunisie |
| Adrim | dinar tunisien |
| Jumelage ou partenariat | Seto |
| Idra iwtta d | Libya, Dzayr |
| A le même territoire que | Afrique/Tunis |
| Conduite à | droite |
| Prise électrique | Europlug, prise électrique de type E |
| Office de tourisme | Office national du tourisme tunisien |
| Précédé par | beylicat de Tunis |
| Remplace | protectorat français de Tunisie |
| Événement clé | indépendance tunisienne, Tagrawla tatunsit n 2011/2961 |
| Tismɣurin yuwi | pays de l'année selon The Economist |
| Hashtag | Tunisia |
| Domaine internet | .tn |
| Acnyal | drapeau de la Tunisie |
| Blasonnement | armoiries de la Tunisie |
| Géographie | géographie de la Tunisie |
| Caractérisé par | pays libre |
| Histoire | histoire de la Tunisie |
| Sens de circulation des trains | gauche |
| Économie du sujet | économie de la Tunisie |
| Démographie du sujet | démographie de la Tunisie |
| Madhhab | malikisme |
| Niveau de zoom OpenStreetMap | 6 |
| Code pays pour mobile | 605 |
| Indicatif téléphonique national | +216 |
| Préfixe interurbain | 00 |
| Numéro d'appel d'urgence | 190, 198, 193, 197 |
| Préfixe pays GS1 | 619 |
| Plaque d'immatriculation | TN |
| Chiffres d'identification maritimes | 672 |
| Caractère Unicode | 🇹🇳 |
| Catégorie pour cartes géographiques | Catégorie:Carte de Tunisie |
![]() | |
Tga Tuns (s tɛrabt: تونس) yat tmazirt illan ɣ tfriqt n ugafa. Tamaẓunt nns ism nns ula nttat Tuns, dars iwtta d tmazirt n Dzayr ɣ utaram, d tmazirt n Libya ɣ umalu, d yill Agrakal ɣ ugafa, 40% n wakal nns iga tiniri nɣ ṣṣḥra, tutlayt nna s sawaln ayt tuns tga tutlayt taɛrabt s tantala nns tatunsit, mac llant ka sul kra n idɣarn nna ɣ sawaln middn s tmaziɣt slawan ɣ iffus.
Tɣʷi Tuns tilelli nns ass n 20 mars 1956 tkkatinn tga s yism Taglda n Tuns, zɣ imir ass n 25 Yulyu 1957 tsnfl ism nns d tsertit nns, iga-d ɣila Tagduda tatunsit.
Tarakalt
[ssnfl | Snfl asagm]Timdinin
[ssnfl | Snfl asagm]- Tunes tamaẓunt
- Susa
- Takerwant (Kairouan)
- Sidi Bu Saɛid
- Ḥemmam Susa
- Baja
- Aryana
- Ben Ɛruṣ
- Duz
- Janduba
- Jerjis
- Gammart
- Lgaṣrin
- Lbardu
- Lemḍila
- Maṭer
- Mednin
- Mjezz Lbab
- Midun
- Munastir
- Imaṭmaṭen
- Nabel
- Nifḍa
- Qarṭaj
- Qerba
- Qlibya
- Rades
- Sbaytla
- Sejjnan
- Ṣfaqes
- Silyana
- Tabursuq
- Taburba
- Tuzer
- Tabarka
- Benzart
- Gabes
- Wardanin
- Zɣwan
- Ɣardimaw
- Ɛin Drahem
| Timizar n Tafriqt | |
|---|---|
|
Dzayr • Angola • Benin • Botswana • Burkina Faso • Burundi • Djibuti • Miṣra • Elefanttähtiriddo • Eritrea • Eswatini • Etiopia • Gabun • Gambya • Ɣana • Ɣinya • Ɣinya-Bisaw • Kamirun • Kap Verde • Kenia • Komoreh • Tagduda Tamagdayt n Kungu • Tagduda n Kungu • Koskâ-Afrik täsiväldi • Lesotho • Liberia • Libya • Maadâ-Afrik • Maadâ-Sudan • Madaɣacqar • Malawi • Mali • Lmɣrib • Muritanya • Mauritius • Mosambik • Namibia • Niger • Nigeria • Peeivitäsideijee Guinea • Ruwanda • Sambia • Sinigal • Seychelleh • Sierra Leone • Somalia • Sudan • São Tomé já Príncipe • Tafsirt n Uẓr • Tansania • Tugu • Tcad • Tuns • Uganda • Zimbabwi |
